Appinnici:Cugnugazzioni/Sicilianu/caccijàri

Da Wikizziunariu, lu dizziunariu a cuntinutu lìbbiru.
Cugnugazzioni dû verbu “caccijàri
prisenti passatu
infinitu caccijàri avìri caccijàtu
participiu caccijànti caccijàtu
gerunniu caccijànnu avènnu caccijàtu
pirsuna singulari plurali
prima secunna terza prima secunna terza
innicativu ju//eu tu iddu/idda nui vui iddi
prisenti caccìju caccìji caccìja caccijàmu caccijàti caccìjunu
passatu pròssimu hàju caccijàtu hài caccijàtu hàvi caccijàtu havèmu caccijàtu havìti caccijàtu hànnu caccijàtu
imperfettu caccijàva caccijàvi caccijàva caccijàvumu caccijàvu caccijàvunu
trapassatu pròssimu avìa caccijàtu avìi caccijàtu avìa caccijàtu avìumu caccijàtu avìu caccijàtu avìunu caccijàtu
passatu caccijài caccijàsti caccijàu caccijàmmu caccijàstu caccijàru
trapassatu àppi caccijàtu avìsti caccijàtu àppi caccijàtu àppimu caccijàtu avìstu caccijàtu àppiru caccijàtu
futuru sèmplici[1] caccijirò caccijirài caccijiràvi caccijirèmu caccijirìti caccijirànnu
futuru antiriuri [2] avirrò caccijàtu avirrài caccijàtu avirràvi caccijàtu avirrèmu caccijàtu avirrìti caccijàtu avirrànnu caccijàtu
cunnizziunali ju//eu tu iddu/idda nui vui iddi
prisenti[3] caccijirìa caccijirìi caccijirìa caccijirìumu caccijirìu caccijirìunu
passatu[4] avirrìa caccijàtu avirrìi caccijàtu avirrìa caccijàtu avirrìumu caccijàtu avirrìu caccijàtu avirrìunu caccijàtu
cugnuntivu ju//eu tu iddu/idda nui vui iddi
prisenti[5] mi caccìju mi caccìji mi caccìja mi caccijàmu mi caccijàti mi caccìjunu
passatu[6] mi hàju caccijàtu mi hài caccijàtu mi hàvi caccijàtu mi havèmu caccijàtu mi havìti caccijàtu mi hànnu caccijàtu
imperfettu caccijàssi caccijàssi caccijàssi caccijàssumu caccijàssu caccijàssuru
trapassatu avìssi caccijàtu avìssi caccijàtu avìssi caccijàtu avìssumu caccijàtu avìssu caccijàtu avìssuru caccijàtu
imperativu[5] ju//eu tu iddu/idda nui vui iddi
- caccìja mi caccìja

caccijàssi

caccijàmu caccijàti mi caccìjunu

caccijàssuru

  1. Li tempi futuri caderu in disusu nta certi zoni. Unni nun si ùsunu, ô postu dû futuru sèmplici si usa l’innicativu prisenti.
  2. Li tempi futuri caderu in disusu nta certi zoni. Unni nun si ùsunu, ô postu dû futuru antiriuri si usa l’innicativu passatu pròssimu.
  3. Lo modu cunnizzionali cadìu in disusu nta certi zoni. Unni nun si usa, ô postu dû cunnizzionali prisenti si usa lu cugnuntivu imperfettu.
  4. Lu modu cunnizzionali cadìu in disusu nta certi zoni. Unni nun si usa, ô postu dû cunnizzionali passatu si usa lu cugnuntivu trapassatu.
  5. 5,0 5,1 Cu l’eccizzioni di formi stòrichi comu sia, lu cugnuntivu prisenti si usa sulu ntô missinisi e, nta formi lucalmenti diffirenti, ntô calabbrisi miridiunali. A l’autri parti, ô postu dû cugnuntivu prisenti si usa l’innicativu prisenti, e l’imperativu havi sulu la forma dirivata dû cugnuntivu trapassatu e nun chidda dirivata dû cunnizzionali prisenti.
  6. Lu cugnuntivu passatu si usa sulu ntô missinisi e, nta formi lucalmenti diffirenti, ntô calabbrisi miridiunali. A l’autri parti, ô postu dû cugnuntivu passatu si usa l’innicativu passatu prossimu.