struppiatu
Còrsu
Aggittivu
struppiatu s m
Prununza
- [struppiatu]
- AFN: /strupˈpjadu/ (cism.), /strupˈpjatu/ (ultram.)
- Sillabbazzioni: strup | pia | tu
Etimuluggìa / Dirivazzioni
Veni di l'aggittivu spagnolu "estropeado" o di lu verbu còrsu "struppià".